Konkursa "Latvijas Gada auto 2017" žūrija

Foto:
2016.g. 17.May, 19:07

Žūriju veido autožurnālisti, Latvijas lielāko autoparku atbildīgās amatpersonas, autosportisti, autoservisu vadītāji, autoinžinieri un auto nozares eksperti.

Konkursa „Latvijas Gada auto 2017” žūrijā ir 24 biedri:

1. Aldis Zelmenis, autožurnālists
Kopš 1997. gada jauni auto ir manas dzīves narkotika. Fantastiski spēcīga un bohēmiski reibinoša narkotika. Nekontrolējamos apmēros to lietoju gan darba laikā, gan atpūtas brīžos. Ar šo atkarību nav iespējams cīnīties, kas tikai priecē!

2. Atis Jansons, autožurnālists
Autovadītāja tiesības no 1973. gada. 1971. – 1976.g. – laikraksts „Padomju Jaunatne” („Stūre tavās rokās”). 1993. – 2003.g. – žurnāls „Auto”, galvenais redaktors.. 1999. gads – „Lielā autogrāmata”. Kopš 2004. gada – „Latvijas Avīze” – iedaļas „Auto. Tehnika” redaktors. Latvijas čempions autorallijā (1978g., VAZ 2106). Rallija skolas „Kurzeme” un „Auto akadēmijas” lektors (2005. – 2009. gads). Latvijas „Gada auto” žūrijā kopš pirmā konkursa (1998.g.). „Labāko auto atrast nav iespējams. Savējo var – iekārot, iegūt, mīlēt.”

3. Boriss Sebjakins, autožurnālists
Pirms 37 gadiem, saņemot žurnālista diplomu Latvijas Valsts universitātē (tagad LU), pēc sadales norīkots darbā Rīgas VAI jeb Valsts auto inspekcijā (tagad Satiksmes policija). Tiku apģērbts milicijas leitnanta formā un mācīju rīdziniekiem Ceļu satiksmes noteikumu, kā arī kontrolēju to izpildi. Atstrādājot trīs obligātos gadus, no milicijas demobilizējos un kļuvu par civilistu, jo vēlējos strādāt sākotnēji izvēlētajā profesijā - būt par žurnālistu. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad sāka intensīvi brukt toreizējā sabiedriskā transporta sistēma, kā arī ļaudīm radās iespējas materializēt sapņus par privāta transporta iegādi, daudziem parādījās dedzīga interese par visu, kas saistīts ar auto. Izrādījās, ka žurnālistu, kas raksta par auto tēmām, Latvijā vienkārši nav. Toreiz izdevēji atcerējās par mani un uzaicināja vadīt laikrakstu "Auto Nedēļa". Kopš tā laika esmu to cilvēku skaitā, kas nemainīgi un neiztrūkstoši raksta par auto. Testēju jaunos modeļus, apmeklēju pasaules ievērojamākos auto šovus, lai autoritatīvi un kompetenti izklāstītu saviem lasītājiem visu interesantāko, kas notiek auto pasaulē. Konkursā "Gada auto" darbojos kopš tā pirmsākumiem. Man nav skumji, ka punkti, ko piešķiru mašīnām-konkursantēm, reti trāpa "vispārējās balsošanas tendencēs". Kam "lielāka taisnība", parasti mēs uzzinām tikai pēc gada, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem. Galu galā, ja žūrija izvēlas ar zināšanām, intuīciju un pieredzi, tad pircējs - ar savu maku.

4. Edgars Utāns, "Latvenergo" Transporta nodrošinājuma direktors 
Automašīnas tas ir dzīves veids un ātras automašīnas tā ir stihija. Ar profesionālas izglītības - autoinženiera diploma iegūšanu saņemta sapratne par automobili no A līdz Z. Pateicoties iepriekšējai 8 gadu darba pieredzei, iegūstot zināšanas pie pasaulē vadošā auto industrijas tehnoloģiju attīstītāja, saprotamāk iespējams novērtēt jauninājumu parādīšanos mūsdienu sērijveida automobiļos ar kuriem pirms 7 - 10 gadiem iepriekš bija iespēja jau iepazīties testa poligonos uz testa automašīnās. Darbošanās ar automašīnām bijušas gan būvējot tos kā unikālus vienreizējus vai kā parastus sporta automobiļus, gan pērkot un pārdodot tos un, protams, braucot ar tiem. Patreizējā nodarbošanās ir AS "Latvenergo" transporta parka uzturēšana.

5. Guntars Pulss, autožurnālists
Par autosportu, automobiļiem un citu tehniku dažādos preses izdevumos raksta kopš 1994. gada. Konkursa "Latvijas Gada auto" žūrijā no 2006. gada.

6. Guntis Vīksna, Ziemeļvidzemes laikraksta "Liesma" autožurnālists
Bērnībā čakli zīmēju auto, īpaši piena mašīnas, jo tās bija košās, dzeltens ar zilu, krāsās. Nākošā stadija – vecais labais skrūvējamais metāla konstruktors ar neierobežotām autoinženiera izpausmes iespējām tālu ārpus paraugu grāmatiņas. Pats pie stūres pirmoreiz sēdos tālajā 1977. gadā, kad reizē ar autovadītāja tiesību iegūšanu nāca laime stūrēt pilnīgi jaunu VAZ 2101. Vairāk auto lietām esmu pievērsies, kopš strādāju žurnālistikā – būs vismaz 20 gadi, kopš laikrakstā Liesma pieskatu ar automašīnām saistīto jomu, krietni sen man avīzē ir sava iknedēļas rubrika Autosmeķis jeb vienkārši Auto. Noteikti neesmu spečuks lietās, kas rūc zem auto kapota, mani mazāk aizrauj ekskluzīvas lietas, vairāk priecē ierindas latvietim pieejami sakarīgi – tehniskā, funkcionālā un vizuālā ziņā - auto par adekvātu cenu. Kaut kā laimējās īstajā brīdī saskrieties ar Ati Jansonu, tolaik žurnāla Auto šefu, ar viņa gādību esmu viens no retajiem reģionālās preses žurnālistiem, kuriem tā laime būt "Latvijas Gada auto" žūrijā kopš pirmās dienas.

7. Ilmārs Līkums, autožurnālists

8. Ingars Tenis, "TVNET" autožurnālists
Automobiļi un ar tiem saistītā tematika dažādās jomās mani pievelk jau kopš mazotnes. Tagad, daudzus gadus vēlāk, interese nav mazinājusies un ik reizi ir prieks apmeklēt kādu ralliju vai iepazīt kādu jaunu, iepriekš nesatiktu auto.

9. Ivars Caune, Latvijas Sporta Meistars autosportā, SIA "Auto Brasla" Valdes priekšsēdētājs
13 kārtējs čempions autorallijā. Auto ir dzīvs. Ar to ir jāmāk sarunāties un es to šad tad arī daru.

10. Jānis Bite, "Latvijas Valsts Meži" AS saimniecības pārvaldes vadītājs
Auto lietu pamati apgūti un vadītāja apliecība iegūta pabeidzot Rīgas 25.vidusskolu 1988.gadā, tad 5 gadi mācības RPI (vēlāk RTU) Mehānikas un mašīnbūves fakultātes specialitātē „Automobiļi un automobiļu saimniecība”. Nu jau 15 gadus strādāju a/s „Latvijas valsts meži” Saimniecības pārvaldē – uzturam darbinieku mobilitāti mežā un ārpus tā!”

11. Jānis Mežulis, arhitekts, Sia "Kate" mēbeļu dizainers
Auto lietas mani ir saistījušas vienmēr. Lai gan profesionāli darbojos mēbeļu dizaina un arhitektūras jomā, tomēr kā labs auto amatieris esmu daudz pieredzējis. Auto testēšanas jomā kopā ar Ati Jansonu esam sadarbojušies jau no deviņdesmito gadu vidus. Kopš tā laika ir redzētas un apskatītas praktiski gandrīz visas Latvijā pieejamās jaunās automašīnas. Auto vērtēju pragmatiski un ar kritisku aci. Ražotājs ar skaļu nosaukumu manā skatījumā nav noteicošais. Svarīgi, lai auto būtu piemērots savam laikam. Manā redzējuma "Latvijas Gada auto" definīcija būtu: „Latvijas Gada auto ir auto, kurš būtu vislabāk piemērots pēc iespējas lielākam mūsu valsts auto lietotāju lokam„.

12. Jānis Rapa, "Lattelecom" transporta nodaļas vadītājs
Automašīnas ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa jau vairāk kā 20 gadus. Lielākā saskare ir ar automašīnām, kas ir kā darba procesa sastāvdaļa, t.i. komerctransports un kompaktklase. Ikdienā vairāk vērtēju mašīnu funkcionalitāti un izmaksas. Tomēr zināma taisnība ir arī Remarkam: „Automobiļus nepērk, lai ieguldītu naudu; tos pērk, lai naudu izdotu.” Skatoties uz šīsdienas autoražotāju piedāvājumu Remarka 1937.gada atziņas aktualitāte nav zudusi. Neesmu vienaldzīgs pret skaistām un dinamiskām automašīnām

13. Jurijs Petuhovs
Bērnībā nodarbojos ar trases automodelismu. Sapņoju par Formula 1. Par auto gribēju zināt visu. Šodien saprotu, ka visu zināt nevar, bet tiekties vēl arvien var.

14. Juris Kreicbergs, RTU docents

15. Juris Zvirbulis, LAMB prezidents
Man ir paveicies, jo automašīnas ir gan mana sirdslieta, gan ikdienas darbs. Jau vairāk nekā 20 gadus vadu Latvijas Automoto biedrību, kā pirmie bijušajā PSRS telpā uzsākām īstenot tehnisko palīdzību autovadītājiem uz ceļa, ko veiksmīgi turpinām arī šobrīd. Jaunajās automašīnās man svarīgs ir mūsdienu augošajām prasībām atbilstošs drošības aprīkojums, inovatīvi drošības un degvielas ekonomijas risinājumi, kā arī rūpes par apkārtējo vidi. Ne mazāku nozīmi piešķiru satiksmes drošībai kopumā, kura nav iedomājama bez tehniski modernām automašīnām.

16. Normunds Avotiņš, autožurnālists
Esmu auto aprakstnieks kopš 1992. gada, un pa šo laiku esmu paspējis pastrādāt vismaz vienā laikrakstā, žurnālā, interneta portālā, televīzijā un radio. Dažviet darbojos vēl arvien. AutoDiena, TopGear Latvija, TV6 Autoziņas, Star FM Pitstops un Starteris ir manas vietas un veidi kā uzturēt interesi par automašīnu un visu, kas tai apkārt. Pasākumu vadīšana, mazliet autosporta un daudz MTB velosporta šo interesi tikai pastiprina. Ātra braukšana nav netikums, bet gan fiziska nepieciešamība. Dažkārt man pārmet pārlieku simpatizēšanu vācu automašīnām, uz pareizi vien dara. Tas, kas šobrīd notiek Eiropas autotirgū, pierāda, ka man ir taisnība.

17. Oskars Irbītis, sertificēts valsts tiesu eksperts, RTU lektors.
Liela pieredze ceļu satiksmes negadījumu izpētē un transporta līdzekļu drošības izvērtēšanā. Automobiļi un motocikli ir dzīves ikdienas sastāvdaļa - darbs, hobijs un izklaide. Automobiļus vērtēju ne tikai no tehniskā un vizuālā skatu punkta, bet arī no zinātniskā viedokļa - metodiski, pamatoti un bezkaislīgi.

18. Pauls Timrots, autožurnālists
Par mašīnām ar plašām tautas masām runāju jau no 1993. gada, kad sākās radio SWH Kurbulis. Jau 18 gadus LTV1 ēterā var redzēt raidījumu Zebra, kura devīze ir - drošība un ātrums! Tur es strādāju. Mašīnas man patīk. Vienīgais, kas mani var iepriecināt, vairāk kā jauna mašīna, ir vecs auto, kurš vēl nez kāpēc joprojām darbojas.

19. Raimonds Volonts, autoservisa "V4 Motors" direktors
Auto un fotogrāfija ir tas, kas mani fascinē. Pieredze auto jomā sākas no 16 gadu vecuma, šobrīd man ir 47 . 10 gadu pieredze auto remontā – atslēdznieka amatā, 18 gadus vadu SIA V4 Motors (autoserviss ar 26 strādnieku kolektīvu) . Esmu veidojis 11 Latvijas rallija kalendārus, par ko saņēmu Autombiļu federācijas atzinības velti par ilggadēju atbalstu autorallijam . Pats 6 gadus biju pilots rallijā. Vairākus gadus esmu bijis Gada auto žūrijā. Esmu LAIA (Latvijas Auto Inženieru Asociācija) un STZELNA (Starptautiskā Zvērinātu Ekspertu Latvijas Nacionālā Asociācija) valdes loceklis.

20. Raimonds Zandovskis, "Delfi Auto" redaktors, autožurnālists
Par automobiļiem esmu interesējies jau kopš bērnības. Tā nu sanācis, ka līdz ar darba gaitu uzsākšanu šī interese kļuvusi arī par profesionālu nodarbi. Vēl studiju laikos ar domubiedru izveidojām BMW markas automobiļu īpašnieku vortālu BMWPower.lv, kuram nu jau ir vairāk nekā 10 gadu. Turklāt arī vairāk nekā 10 gadus esmu "DELFI Auto" redaktors.  Jaunus automobiļus izmēģinu un vērtēju jau vairākus gadus.

21. Raitis Mazjānis, Latvijas Auto Inženieru asociācijas prezidents
Auto inženieris. Izgītība - augstākā tehniskā, beidzis RPI specialitātē "Automobiļi un auto saimniecība". Esmu vadījis auto saimniecību, auto servisus. No 1997.gada Rīgas Domes autobāzes direktors. No 2005.gada, pēc apvienošanas, RP SIA Rīgas Satiksme Autobāzes vadītājs, no 2011.gada tehniskā atbalsta direktora vietnieks. No 2002.gada Latvijas Auto Inženieru Asociācijas (LAIA) valdes loceklis, no 2006.gada LAIA prezidents. Starptautiskās auto inženieru asociācijas (FISITA) valdes loceklis . Aktīvi darbojos FISITA starptautisko un iekšējo sakaru komitejā. Pēdējos gados aktīvi nodarbojos ar bezizmešu transporta līdzekļu ieviešanu. Darbojos kā eksperts EK atbalstītā ZeEUS (Zero emission urban sistems) projekta ietvaros, kur pētām elektrisko autobusu ieviešanu dažādās Eiropas pilsētās. Vaļasprieki saistīti ar galdniecības darbiem, sportu un elektriskajiem velosipēdiem.

22. Roberts Jansons, autožurnālists, TV režisors
Savas gaitas autožurnālistikas pasaulē sācis pirms 20 gadiem. Pēc ilggadēja darba Latvijas savulaik lielākajā autoizdevumā “Žurnāls Auto” pievērsies darbībai televīzijā. Veidojis raidījumus TV5/LNT “Autoziņas”, “Next”, “Pirelli rallija apskats”, kā arī dokumentālās filmas par autosportu “Latvieši Dakarā”, “Rallijs tad un tagad”, “Sekundes simtdaļas”. Šobrīd LTV 7 televīzijas raidījuma “Tavs auto” un MotorsTV „LRC Rally Report” režisors, tekstu autors un montāžas inženieris vienā personā. Brīvajā laikā raksta par auto tematiku žurnālam “Playboy Latvija”.

23. Uldis Rolis, "Rolis" SIA valdes loceklis
Esmu beidzis LVU Fizikas- matemātikas fakultāti - specializāciju radioelektronikā. Jau studiju gados interesējos par autotehniku un radioelektroniku. Tad sekoja darbs RAF konstruktoru birojā, automobiļu elektronikas laboratorijā. 1992. gadā tika dibināts autoserviss Rolis, kuru joprojām vadu. Ikdienā sastopamies ar niķīgiem automobiļiem, saremontējam tos, lai tie atkal varētu ripot pa Latvijas ceļiem.

24. Zigmārs Krūmiņš, "Latvijas Valsts Ceļi" VAS administratīvās daļas vadītājs

Katram žūrijas biedram ir pienākums izbraukt ar visiem konkursam pieteiktajiem automobiļiem, pretējā gadījumā konkrētais žūrijas biedrs nekvalificējas balsošanai.

Testējot auto ir jāievēro Latvijas Republikas ceļu satiksmes noteikumi. Katrs žūrijas biedrs ir personiski atbildīgs par savas rīcības sekām konkursa pasākumos.

VISI KOMENTĀRI

Bruno Skara:
Labdien! Augsti novērtēju žūrijā iesaistītos ekspertus, taču apskatot to sastāvu rodas viens būtisks jautājums, kāpēc tajā ir tikai vīrieši. Vai no tā būtu jāsecina, ka auto ir tikai un vienīgi vīriešu lieta. Iespējams tā bija pirms ļoti daudziem gadiem, taču noteikti ne 21.gadsimtā, kad sievietes ir pilntiesīgas sabiedrības locekles ar balss tiesībām un neatkarīgiem ienākumiem, kas sniedz viņām iespēju iegādāties pašām savu automobīli. Arī tās sievietes, kas ir mājsaimnieces un mājās audzina bērnus, ir aktīvas automašīnu lietotājas, jo to prasa mūsdienu dinamiskais dzīves ritms, bērni jāved uz skolu, pēc skolas uz pulciņiem, tad mājās un vēl uz veikalu priekš visa, kas ģimenei nepieciešams. Tāpēc tiešām nav saprotams, kādēļ šādu aktīvo auto lietotāju viedoklis žūrijā nav pārstāvēts. Šī raksta bildē viena sieviete pārējo kungu vidū ir pamanāma, taču žūrijas locekļu sarakstā viņa nav iekļauta. Attiecībā uz turpmākajiem gadiem mans ieteikums būtu, ka Latvijas gada auto žūrijas sastāvs tiktu komplektēts tādā veidā, lai tas reprezentētu visu Latvijas autovadītāju saimi kopumā, nevis tikai vīriešu. Ja var ticēt CSDD mājas lapā pieejamai informācijai, tad Latvijā šobrīd (uz 01.10.2016.) pavisam kopā ir 846 106 aktīvo auto braucēju (personas ar derīgām autovadītāja tiesībām), no kurām 352 028 ir sievietes un 494 078 ir vīrieši. Līdz ar to nedaudz padarbojoties ar kalkulatoru, mēs iegūstam šādus datus: sievietes auto vadītājas ir 41,60% un vīrieši autovadītāji ir 58,40% no kopējā autovadītāju skaita. Ņemot vērā augstāk minēto, lai žūrija būtu reprezentabla un pārstāvētu visu auto sabiedrību kopumā, tad attiecīgi būtu jāpadomā, lai arī žūrijas sastāvs atspoguļotu šo vīriešu un sieviešu attiecību autovadītāju starpā. Šajā rakstā norādīts, ka žūrijas sastāvā ir 24 locekļi, tad izmantojot augstāk norādīto attiecību sanāk (atkal padarbojos ar kalkulatoru), ka žūrijas sastāvā jābūt 10 sievietēm un 14 vīriešiem, lai reprezentētu Latvijas auto sabiedrību kopumā. Aicinu pie šī apstākļa nopietni padomāt, un nākamajā gadā žūrijas sastāvu veidot tādu, kas būtu reprezentabls un atspoguļotu Latvijas autobraucēju viedokli kopumā, nevis tikai vīriešu autobraucēju viedokli. Citādi rodas sajūta, ka dzīvojam vēl padomju laikos, kad auto vadīja tikai vīrieši un sieviete pie stūres bija ārkārtīgs izņēmums, ja vien tas nebija trolejbuss vai tramvajs. Ar cieņu, Bruno Skara
2016.g. 10.October, 21:21
0
Atbildēt
GadaAuto.lv:
Šis ir pirmais gads pēc daudziem gadiem, kad ir tikai vīrieši. Mēs neņemam žūrijā pēc kvotām, bet gan pēc zināšanām! Vari droši ieteikt kandidāti :)?
2016.g. 20.October, 16:29
0
Atbildēt
Bruno Skara:
Labdien! Es savā komentārā nelietoju vārdu kvotas, tādu lietojat Jūs savā. Es savā komentārā lietoju vārdu - reprezentatīvs, ar to domājot, ka žūrijas sastāvs un tās viedoklis ir reprezentatīvs un pārstāv visu Latvijas autobraucēju viedokli. Šobrīd Jūsu žūrijas sastāvs nav reprezentatīvs, jo tas pārstāv tikai Latvijas vīriešu autobraucēju viedokli. Par to, kas ir reprezentatīvs viedoklis Jums labāk palīdzēs saprast tirgus izpētes uzņēmumi, kas nodarbojas ar sabiedrības aptauju veikšanu un sabiedriskās domas pētījumu analīzi, tādi kā SKDS, GfK vai TNS Latvia. Ar cieņu, Bruno Skara
2016.g. 16.November, 21:49
-2
Atbildēt

TAVS KOMENTĀRS